Kerča (Kerchens'ka Mis'ka Rada)
Kerča (uk, ru, ) ir ostas pilsēta Ukrainā, Krimas pussalas austrumos. Izvietojusies Kerčas pussalas austrumu galā pie Kerčas šauruma starp Melno un Azovas jūru. Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta.
Pirmo pilsētu Pantikapaju senie grieķi tagadējās Kerčas vietā dibināja 530. gadā pirms mūsu ēras un līdz 370. gadiem tā bija Bosforas valsts galvaspilsēta. 6. gadsimtā tā nonāca Bizantijas impērijas varā un tika pārdēvēta par Bosforu. Vēlākos gadsimtos pilsēta nonāca Hazāru kaganāta (kā Karša vai Čarča) un Tmutarakaņas (kā Krčeva) varā. 1318. gadā pilsēta iekļāvās dženoviešu kolonijā un tika dēvēta par Vospero, bet 1475. gadā nonāca Osmaņu impērijas varā un panīka. Pēc Krievu-turku kara 1774. gadā Kerča nonāca Krievijas Impērijas varā kā Taurijas guberņas daļa. Otrā pasaules kara laikā, frontes līnijai četras reizes šķērsojot pilsētu, tajā notika sīvas kaujas. 1973. gadā tai piešķīra varoņpilsētas nosaukumu.
Krimas aneksijas laikā 2014. gada martā to okupēja Krievijas bruņotie spēki.
Pirmo pilsētu Pantikapaju senie grieķi tagadējās Kerčas vietā dibināja 530. gadā pirms mūsu ēras un līdz 370. gadiem tā bija Bosforas valsts galvaspilsēta. 6. gadsimtā tā nonāca Bizantijas impērijas varā un tika pārdēvēta par Bosforu. Vēlākos gadsimtos pilsēta nonāca Hazāru kaganāta (kā Karša vai Čarča) un Tmutarakaņas (kā Krčeva) varā. 1318. gadā pilsēta iekļāvās dženoviešu kolonijā un tika dēvēta par Vospero, bet 1475. gadā nonāca Osmaņu impērijas varā un panīka. Pēc Krievu-turku kara 1774. gadā Kerča nonāca Krievijas Impērijas varā kā Taurijas guberņas daļa. Otrā pasaules kara laikā, frontes līnijai četras reizes šķērsojot pilsētu, tajā notika sīvas kaujas. 1973. gadā tai piešķīra varoņpilsētas nosaukumu.
Krimas aneksijas laikā 2014. gada martā to okupēja Krievijas bruņotie spēki.
Ģeogrāfiskā karte - Kerča (Kerchens'ka Mis'ka Rada)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |
